Denveras JūrmalniekiSaknes un krikumi |
![]() |
Denveras Jūrmalnieki nevienmēr bija tā, kā to tagad
sauc un ir. Oriģinālā grupā bija tikai, Mārtinš,
Aleks, un Ēriks. Viņi gribēja tautisko mūziku
spēlēt kā arī mūziku kas bija populāra
20.g. un 30.g. Tie formēja tādu "mūzikas
kombo" 1992.g. vasaras laikā nieku pēc. Lai būtu
nopietnāk un svinīgak, tie arī izdomaja nosaukumu
jaunai grupai......"Kalnu Vīri." Tākā
Denveras pilsēta ir tieši kalna pakājē, tas likās
tā piemērots.
Nu, ta lieta skanēja tākā kaķis uz pannas bet
tomēr viņi gaja uz priekšu laimīgi. Kad pienāca
laiks, viņi brīvprātīgi pieteicās spēlēt
Valsts Svētkos dažas dziesmas balles laikā. Tie nospēlēja
riktīgi ilgi un likās ka cilvēkiem tomēr patika.
"Kalnu Vīri" tad šur un tur spēlēja prieks Latviešiem Denverā, bet visiem likās ka mūzikai tomēr kaut kas trūkstot. Viņi pieprasija lai Astra spēlē tautiskos sitamos, piem. trejdeksni, veļu koks, robdēlis, utt. Viņa labprāt pieteicās un tā, tā grupiņa pieauga skaitlī. Bet tagad nebija arī tikai veči ansamblī. Ko darīt?
Tie izdomāja
pārkristīt grupiņu par Jūrmalniekiem.
Tas jau bij tads joks....taču Kolorado ir ļoti tālu
prom no lieliem ūdeņiem....! Bet visiem bija pa prātam
tas nosaukums un tā arī palika.
Jūrmalnieki tomēr pārsvarā spēlēja Latviešos bet arī sad un tad bija pieprasījums spēlēt Amerikāņu sabiedrība (festivāļos, utt.).
Pēc gadiem trīs vai četri, Jūrmalniekiem tomēr trūka tāda skaņa ko īsti gribēja, un Astra sāka spēlēt manuālo cītaru. Skaņa bija forša bet ko nu tagad darīt par sitamiem instrumentiem? Daiga piebiedrojās pulciņa un ar visiem pieciem, tā skaņa bija laba. Jūrmalnieki atrada ko gribēja! (Brīnums vispāri!)
Kopš tā laika, Jūrmalnieki vēl pastāv no pieciem cilvēkiem, kaut vai viņi visi nevienmēr tiek visur. Tomēr visiem ir jāpelna savu dienišķo maizi.
Jūrmalnieki ņem savu mūziku no plašās tautās izlases - no dziesmu grāmatām, no pašdzirdētām dziesmām ģimenē, svinībās, tautā, utt., un no dziesmām ko Ēriks pats raksta.
Jūrmalnieku gars un saknes tomēr atrodas "lauku kapellē". Mēs sanākam kopā tad, kad darbi ir pabeigti, kad ir luste, kad ir svinības. Ikkatris cilvēks spēlē savā "stilā" un kaut kā, viss tikai rit pa labo. Mums visiem ir luste uz mūziku un liekas tomēr, ka mūzi šad un tad apciemo....
Mūsu instrumenti ir dažadi un ņemtas no dažam vietām. Te ir mazs sarakstiņs...
Kā redziet, mums ir diezgan daudz to štrumentu, un ir jau vairāk nekā šeit ir pierakstīta. Bet lai paliek šoreizi...